Zaļie Redīsi - 10gr diedzēšanai

Redīsu dīgsti garšos tiem, kam patīk to pikantā garša. Nudien, mazais dīgstiņš garšo tāpat kā redīsu bumbulītis vasarā, tikai garša ir daudz koncentrētāka.  Ar redīsu zaļumiņiem var papildināt salātus, brokastu sviestmaizes, pārkaisīt pāri omletei, lai piešķirtu ēdienam pikantu noti vai papildināt zupas šķīvi īsi pirms pasniegšanas. 

Redīsus var diedzēt divos veidos - vai nu kā dīgstus burkā tos vismaz  divas reizes dienā skalojot vai kā mikrozaļumus uz augsnes vai kāda cita mitrumu uzturoša materiāla.

Abos  audzēšanas veidos dīgstus pirmās divas - trīs dienas vajadzētu turēt tumsā (piemēram, pārklāt ar tumšu drānu). Tad ņemt ārā un novietot gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā.  Kad dīgstiem parādās pirmās zaļās (vai sarkanās) lapas tie ir gatavi ēšanai.  

Redīsu dīgsti satur ne tikai A, B, C, E un K vitamīnus, bet arī kalciju dzelzi, magniju, fosforu, kāliju un cinku. Bet tas vēl nav viss. Redīsu kāposti ir bagāti ar neaizvietojamām aminoskābēm un hlorofilu, kam ir visdažādākie ieguvumi no vēža apkarošanas īpašībām līdz gremošanas palīglīdzekļiem.

Papildus tam sarkano un violeto lapu šķirnes, jebkuram no diedzējamajiem dārzeņiem, palīdz  organismā uzlabot sirds un asinsvadu sistēmas darbību, gan normalizējot asinsspiedienu, gan uzlabojot holesterīna līmeni organismā. Tas viss pateicoties  antociāniem - dabīgajiem antioksidantiem ko violetās krāsas dārzeņi satur vairāk nekā zaļie.